Home > Uncategorized > Vai cilvēktiesības eksistē?

Vai cilvēktiesības eksistē?

25. oktobris (2010)

Par nepilngadīgas meitenes izvarošanu vainīgais saņems kompensāciju par cietumā pavadīto laiku. Latvijas valstij turklāt nāksies viņam atvainoties. Cilvēktiesību eksperti Ministru Kabinetam nerekomendēs pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu.

Ļaudis ir sašutuši. Bezspēcīgā sašutumā. Padomju laikos arī sašutums bija bezspēcīgs, bet bija jāklusē. Tagad var bļaut cik grib, nekādas jēgas. Apnīk taču.

Bet tā partija, kas vēlēšanās būtu iestājusies par nāves soda atjaunošanu, būtu iekļuvusi Saeimā. Par spīti cilvēktiesību ekspertiem un visai politkorektvaukšķu varzai. Jo lielākais ļaužu vairums nojauš, ka cēlā ideja par cilvēktiesībām ir pārvērsta par absurdu un tiek lietota kā ideoloģisks ierocis.

Interesants šajā sakarā šķiet nesenais Andrew Brown raksts no The Guardian – Vai cilvēktiesības eksistē? Pārstāstīšu to:

“Runājot par cilvēktiesībām, jāsāk ar to, ka viņu pastāvēšana nav ne ar ko pierādīta. Bērni nav piedzimuši ar ticību tām, un arī vēsturē daudzu tūkstošu gadu laikā par tām nekas nav dzirdēts. Tās ir ļoti jauns izgudrojums, un ar tām saistās (pie tam lielākoties principā, bet ne praksē) tikai maza daļa no pasaules. To idejas ir balstītas vienīgi uz dažu cilvēku rakstītiem tekstiem, un stājušās spēkā, pateicoties netīriem politiskiem procesiem. Režīmi, kas spīdzina un nogalina savus ienaidniekus, parakstījuši tiesību deklarācijas ar tādu pašu entuziasmu kā miermīlīgās demokrātijas.

Mums stāsta, ka cilvēktiesībām ir divas īpašības – tās ir “pašsaprotamas” un “neapstrīdamas“. Būtībā tas ir tāpat kā nosaukt par labības galveno kvalitātes rādītāju augstu piemērotību namu būvniecībai. Galvenais pierādījums tam, ka pastāv šīs pašsaprotamās un nenoliedzamās tiesības ir tas, ka tās parasti tiek pārkāptas. Kāpēc gan vajadzigi likumi, kas nav spējīgi mainīt pasauli un nespēj palīdzēt tiem, kas tiem tic?

Pietiek aplūkot kā rotaļājas bērni, lai pārliecinātos, ka tiem nav ne jausmas par kādām vispārējām cilvēktiesībām, izņemot – tikai viņu pašu. Sabiedrībās, kurās pieaugušie neskalo saviem bērniem smadzenes, cilvēktiesību ideja var rasties tikai dīvaiņiem un tiek ierobežota ar viņu mazskaitlīgo sabiedrību.

Pat Lielbritānijā cilvēktiesību aktīvie atbalstītāji ir niecīga sabiedrības daļa, kas pastāvīgi samazinās un kuras ietekme absolūti neatbilst tās lielumam. Ja BBC nebūtu tik apkaunojošā veidā sutenerējusi tos un nodokļu maksātāju nauda nebūtu tērēta propagandas darbībai, tie jau būtu aizmirsti.

Mēs, protams, nevēlamies liegt ticību cilvēktiesībām. Tas būtu absurds. Bet tikpat absurdi – turklāt daudz bīstamāk – ir ļaut “tiesībniekiem” ieņem priviliģētu stāvokli sabiedrībā. Tiem ir atļauts mācīt savu “ticību” skolās, un viņi var uzbrukt ikvienam, kas netic cilvēktiesībām. Protams, viņiem vajadzētu runāt skolās, taču līdzsvaroti un sabalansēti – piemēram par tādām lietām kā verdzība un spīdzināšanas – tāpēc, ka tās ir plaši izplatītas mūsdienu pasaulē, un vismaz pastāv, ko nevar teikt par cilvēktiesībām.

Vai vecākiem vajag iedvesmot bērnus uz ticību cilvēktiesībām – tas noteikti nav viegls jautājums. “Tiesībnieki” teiks, ka to aizliegt nozīmētu pārkāpt tiesības, bet tas ir acīmredzams loģisks apburtais loks. Ja mēs saprotam, ka cilvēktiesību eksistence nav pierādīta, mums ir nopietni jāuzdod sev jautājums – vai vecākiem tā ir jārīkojas. Ticība cilvēktiesībām, var novest līdz absurdām idejām – piemēram, likt uzskatīt, ka vecākiem ir tiesības (atkal šis vārds!) melot saviem bērniem, un ka tas ir viens no brīvās sabiedrības pīlāriem! Šeit ir acīmredzams piemērs kaitējumam, ko var izraisīt it kā niecīga un nekaitīga kļūda. Un mierīgie un it kā nekaitīgie “tiesībnieki”, kas izskatās kā pieklājīgi cilvēki, var būt daudz bīstamāki par fanātiķiem no Amnesty International.

Cilvēktiesībām vienmēr sekojis terors un asinsizliešanas – kā Franču revolūcijas laikā, pēc kuras Eiropu gandrīz trīsdesmit gadus satricināja karš, kā Staļina Krievijā, kuras konstitūcija garantēja vairāk tiesību nekā jebkura cita pasaules vēsturē, un tagad Irākā, kurā mūsu vēlme noteikt cilvēktiesības un demokrātiju ir nobendējusi tik daudzus cilvēkus. Protams, cilvēktiesību apoloģēti teiks, ka tas viss ir oriģinālas idejas izkropļojums. Un tomēr, kā jūs var klausīties uz cilvēkiem, kas tic kaut kam tādam, kas vienkārši neeksistē?

Mani kritizē par to, kas nelasu “tiesībniecisku” literatūru. Bet lai karalis vispirms man pierāda, ka viņa jaunais apģērbs tiešām pastāv. Esmu gatavs apspriest apģērba detaļas un tā eleganci, bet tikai pēc tam, kad saņemu pierādījumus, ka apģērbs eksistē. Un lai ko neteiktu karaļa galminieki, pirms es apspriestu to, kas ir tiesības, viņiem vispirms jāpierāda, ka šīs tiesības pastāv. Un to, protams, neviens nevar pierādīt, jo visi tā sauktie pierādījumi ir balstīti uz avotiem, kas ir radušies pirms gadu simtiem, kad cilvēki neko nezināja par mūsdienu pasauli.”

Autors pats atzīst, ka šis raksts ir domāts kā šokējoša provokācija, lai pievērstu uzmanību šaurpieraino “tiesībnieku” vienpusējai pieejai daudzām svarīgām lietām

Daži no daudziem simtiem komentāriem:

– Beidzot kāda saprāta balss izskanējusi arī Rietumos. Ja tā tiktu uzklausīta, Rietumu izdzīvošanas un pastāvēšanas izredzes būtu daudz lielākas.

– Cilvēce attīstās un skaidra atbilde te nav iespējama.  Nav attaisnojušās cerības ne uz kapitālismu. ne sociālismu, nemaz nerunājot par cilvēktiesībām un demokrātiju.

– Vispār jau nav nekādu citu tiesību kā stiprākā tiesības. Lielākai daļai cilvēku vienkārši izsauc riebumu doma par līdzcilvēka nogalināšanu, nav patīkami melot acīs skatoties, kādu aplaupīt, bet ir prieks palīdzēt nespēcīgiem, veciem cilvēkiem vai bērniem. Uz šādiem pamatiem arī dibinās sabiedrības kopdzīves likumi.

– Cilvēktiesības? Izmantojot šīs prātus kropļojošās idejas, var grozīt jebko jebkurā izdevīgā virzienā. Patiesība ir tāda, ka sabiedrībai tās nav vajadzīgas. Jo nekad nav bijušas un nav nekādas aprioras cilvēktiesības, bet pastāv iespējas. Un tās izbeidzas tur, kur tās sāk konfliktēt ar kādu citu sabiedrības struktūru.

Man te grūti ko iebilst. Labāk jau skarba īstenība, nekā meli, kas īstenību neuzlabo, vienīgi izraisa riebumu. Lūk, piemērs – tā saucamo “bērnu tiesību” vārdā bērnam var atņemt viņa visbūtiskākās pamattiesības – viņa vecākus un šis būtībā ļoti smagais noziegums Rietumu pasaulē var kļūt likumīgs ar likumiem noteiktu desmitu iemeslu dēļ. Un piemērus arī citās sfērās var atrast ik brīdi.

Nav labi pūderēt smadzenes sev un citiem ar viltus mācībām. Tuvāk patiesībai būs apziņa, ka tiesības nedod par velti, tās ir jāizcīna, tās pieder stiprākajam un veiklākajam. Pat ieskaitot Tiesības uz Dzīvību.

  • Senais 25.10.2010 09:12

    CILVĒKTIESĪBAS ieliek šūpulī tas, kam nu kurais tic, bet tās ir universālas kopš tā pasākuma, ko sauc par Dzīvi un Pasauli sākuma. Cita lieta, ka cilvēkiem piemīt tendence atdarināt Radītāju un tāpēc tie daudz ko deformē.

  • atbilde » nikomulkjim 25.10.2010 10:33

    Protams, eksistee. Civilizeetajaa pasaulee pat ieslodziitais ir cilveeks un pat vinjam ir tiesiibas.

    Terors un asinsizliesanas, biedri nikomulkji, seko tad, kad no cilveektiesiibaam atsakaas. Kad ideju, vienalga kaadu, nostaada paari cilveekam un gaisaas naakotnes vaardaa ir gatavi paarkaapt paari vienalga cik miljoniem liikju. Kur katra cilveeka dziiviiba ir veertiiba, tur nekaada terora un asinsizliesanu nav.

    Jaa, beernu tiesiibu vaardaa var beernu iznjemt no vardarbiigas gjimenes, kur antisanitaari apstaaklji ir norma un sisana – vieniigaa zinaamaa audzinaasanas metode. Arii beerns ir cilveeks un arii vinjam ir tiesiibas, biedri meli.

  • atbilde » nikomulkjim 25.10.2010 10:34

    Tu vispaar neko nelasi, neko nezini un katraa teikumaa melo vismaz vienreiz.

  • Rīts 25.10.2010 10:51

    Rīts. Pusvienpadsmit. Sākas nelaba smaka – Antidemagogs pamodies..

  • to atbilde 10:34 25.10.2010 10:55

    Tu vispaar neko nelasi, neko nezini un katraa teikumaa melo vismaz vienreiz.
    ========================
    tu, nožēlojamais perdeli to saki par pazīstamo britu publicistu Andrew Brown?

  • Predicador 25.10.2010 12:16

    Būtībā jau putra sākas ar to, ka ļaudis jauc eksistenci dabaszinātņu nozīmē (kā eksistē Madagaskara, dolomīts un polārlāči) un eksistenci abstrakto zinātņu nozīmē (kā eksistē kvadrātsakne no 9 un salikts sakārtots teikums).

  • Muļķu zemes pavalstnieks 25.10.2010 14:17

    Cilvēktiesības teorētiski ,protams ,ka pastāv,bet tikai vienotā paketē ar cilvēka pienākumiem,izņemot gadījumus kad cilvēks objektīvu apstākļu dēļ pienākumus nevar pildīt – invaliditātes,slimības un citiem no viņa gribas neatkarīgiem apstākļiem,bet arī tad tomēr pastāv kāds pienākumu minimums ko no viņa tomēr var prasīt. Piemēram auto vadīšanas tiesības jūs saņemiet tikai pēc atbilstošas zināšanas pārbaudes,un tas ir universāls princips arī jebkurā citā sfērā.
    Cilvēktiesības nav absolutizējamas un atraujamas no cilvēka pienākumiem. Mēs ļoti labi redzam kā cilvēktiesību retoriku nelietīgi izmanto politikā gan Krievija gan arī rietumvalstu politiķi. Cilvēka pienākumi ir tas faktors,kas neļauj viena cilvēka tiesībām dominēt pār citu cilvēku tiesībām,un tāpēc nav pieļaujama cilvēka tiesību atdalīšana no pienākumiem. Valstī pastāvošā likumdošana ir viens no pienākumu veidiem un vienlaikus jūsu tiesību ierobežojošs līdzeklis,bet tā nav diskriminācija,ja likumi attiecas vienādi uz visiem.

  • atbilde » to nozeelojamais perdelis 10:5 25.10.2010 20:24

    Tu veel neesi iemaaciijies lasiit? Uz skolu, beerninj, un aatraak nelien viiru sarnaas, kameer visus burtinjus nezinaasi.

  • atbilde » to nozeelojamais perdelis 10:5 25.10.2010 20:27

    Un kasapeec tu domaa, ka britu pase kabataa un publikaacijas britu presee noteikti padara cilveku par gjeeniju? Nepadara. Arii Britu salaas ir gan mulkji un grafomaani, gan melji un demagogi.

    Atliec savu trijos liikumos saliekto verga muguru un paskaties uz pasauli kritiski.

  • atbilde 25.10.2010 20:31

    “nav pieraadiita” – cilveeka tiesiibas saakaas ar lielaas francu revoluucijas laikaa pienjemto Cilveeka un pilsonja tiesiibu deklaraaciju, bet muusdienaas ir ljoti daudz tiesiibas reguleejosu dokumentu. Ja tavs “britu publicists” to nezina un izmisiigi striidas pretii, tad vinsh ir vai nu pilniigs mulkjis vai nekauniigs melis.

    Berniem var tikpat labi iemaaciit kaa demokraatiju taa cilveeka tiesiibas. Ir noticis taa, ka viens meliigs un nelietiigs “publicists” var izmantot demokraatiju pasas demokraatijas apkarosanai, kameer daudz labaaki cilveeki par vinju ir mirusi jauniibaa ar tiesiibas neatziistosa reziima lodi pakausii.

  • atbilde » mulkjim 14:17 25.10.2010 20:34

    Kljuuda. Tiesiibas ir arii pienaakumu nepildiitaajiem, likumpaarkaapeejus ieskaitot. Pat ieslodziitais ir jaatur cilveeciigos apstaakljosun kameer to nesapratiisi, tikmeer no tavas nodoklju naudas tiks maksaatas kompensaacijas tiem, pret kuriem tava valsts iztureejusies necilveeciigi. Jo vairaak buus taadu zaudeetu procesu, jo aatraak sapratiisi. Un jko aatraak pazudiis tava mulkju zeme un taas vietaa buus Latvija.

  • to atbilde 25.10.2010 22:40

    Vistaisnīgākā tiesību sistēma ir šariats. Jo vairāk šo “cilvēktiesību” absurdu, jo tuvāka tā diena, kad tas stāsies šīs degradētās kārtības vietā.

  • pakausis 26.10.2010 08:47

    tas ka kaada ideja tiek izmantota stulbiibaam – veel nenoziimee ka ideja pati par sevi ir galiigi garaam..
    piemeeram aiziet no riita uz veikalu – taa nav slikta ideja, ja vien netiek pirkts shnjabis un turpinaats triisdienu kodiens deelj kura tiek zaudeets darbs 🙂
    vai teiksim – ideja dziivot nepiepildot vidi ar indeem, saudzeejot floru un faunu no liekaam cilveeku aktivitaates sekaam – taa jau ir tiiri sakariiga ideja kas apdziedaata pat muusu dainaas.. bet tai briidii kad ar sho ideju tiek piesegtas domas ka cilveeks ir viiruss un cilveeku ir par daudz, ka cilveeku skaitu nepiecieshams samazinaat, samazinot dziives kvalitaati, razhoshanu, lauksaimnieciibu… kaa tas notiek muusdienu dizho “zaljo” iznirelju runaas kaa Bils Geits, princis Charlzs vai Als Gors – nu tad protams tas jau ir kas pavisam cits..

    cilveektiesiibaam pashaam par sevi kaa idejai patiesiibaa nav ne vaines.. un liidz kameer taas netika piesmietas – no taam bija vairaak labuma nekaa sliktuma.. taa pati Amerika saakumaa paceelaas tieshi taapeec ka vinjiem bija tik stingras shiis cilveektiesiibas iestraadaatas, kas deva cilveekiem briiviibu un iespeejas dziivot izmantojot savu potenciaalu…. lai gan tagad – protams, taa pati ideja tiek piesmieta un tieshi shiis idejas piesmietaa forma ir tas kas tuvina Amerikas (un ne tikai) sabrukumu..

    un ja kas – tad tas kas te rakstiits peedeejaa rindkopaa – ka tiesiibas nemaz nav tiesiibas, bet privileegjijas – tas ir tieshi viens no veidiem kaa shii labaa ideja par cilveektiesiibaam tiek piesmieta un padariita par to vaajpraatu kas muus visus padariis par veel lielaakiem vergiem kaa bijaam sovjetu laikos

  • to pakausis 26.10.2010 15:03

    par ideju izmantošanu stulbiibaam jau ir runa tai rakstā un pacelt to problēmu ir tam mērķis.

  • ārprāts 26.10.2010 17:16

    Jā, nu jau kāds sāk apšaubīt likumus. Cilvēktiesības ir likumu kopums, ko brīvi pati sev pieņem sabiedrība. Cita lieta, ja kāds sāk apšaubīt sabiedrības tiesības brīvi izvēlēties sev likumus. Tad tas jau ir ceļš uz totalitārismu.

  • ārprāts , neizlasa rakstu un drukā komentus
  • to ārprāts 26.10.2010 23:29

    likumu kopums, ko brīvi pati sev pieņem sabiedrība
    ==========================
    nevis sabiedrība, bet tā sabiedrības nelielā daļa, kam ir spēks un viltība

  • Nevajag pārspīlēt 27.10.2010 08:57

    Cilvēktiesības NAV jauns izgudrojums. Apzīmējums vienīgi nosacīti jauns. Katrs kas kaut ko jēdz no filozofijas un vēstures to saprot. Tas, ka valstis mēdz manipulēt ar humānisma idejām, mēdz būt divkosīgas ir tiesa. Bet diez vai mēs gribētu dzīvot sabiedrībā bez cilvēktiesībām ar visām to nepilnībām, kas izriet no tā, ka cilvēks nav ideāls, tāpat sabiedrība un valsts.

  • atbilde » to shariata propagandists 27.10.2010 11:33

    Tad kaapeec tu, bljauri, neesi aizbeedzis uz briiniskjiigajaam sariata zemeem, bet dziivo niistajaa un laadeetajaa demokraatijaa?

    Es tev pateiksu, kaapeec. Taapeec ka sariataa tev aatri mutiiti aizbaaztu, ja gariigajam liiderim nepatiktu tekstinji, kas no taas iznaak. Uz visiem laikiem aizbaaztu. Demokraatija dod tiesiibas runaat pat tad, ja esi kliinisks idiots un neko citu kaa naida bljaavienus no sevis izdabuut nevari. Tiesi taapeec arii cilveektiesiibas ir labas, bet sariats slikts.

  • atbilde » 08:57 27.10.2010 11:37

    Vispaareejaas cilveektiesiibas IR jauns izgudrojums. Agraakajos laikos barons, labaa noskanjojumaa buudams, vareetu baurim uzdaavinaat personisko briiviibu un zemes gabalu kaa tiem kursu kjoninjiem. Bet arii tad nevareetu buut ne runas par to, lai bauris seedeetu pie viena galda ar baronu un taisiitu politiku.

  • atbilde » sariata propagandistam 27.10.2010 11:39

    Es gribeetu redzeet, cik dienas tu pats iztureetu sariataa, kad tev ieviestu sauso likumu, atnjemtu tiesiibas izteikties (atstaajot tikai tiesiibas klausiit mullu) un tavai draudzenei uzvilktu parandzhu, ja nevilks, tad nomeetaat ar akmenjiem.

    Bet taada nu ir mode Dienas komentos, spriedeleet par to, ko nezini.

  • indikopleiss>atbilde 30.10.2010 16:55

    Es jau dabīgi dzīvoju “šariātā” – labprātīgi un ilgi. Mullas vietā gramatas, dzert un pipet negribas, tiesības izteikties nebija padomjlaikos – no šodienas tiesibām muldēt nav vairāk labuma. Draudzenei parandžu uzvelk relkāma – ” Ja tevis nav šei, tad tevis nav vispār.”
    Manuprāt, cilvēktiesibām jāizriet no “dabas tiesībām”, nevis pretēji tām (domāju Praidus).
    Bet kāpēc Jūs viens esat sarakstījis tikpat, cik parējie kopā?

Categories: Uncategorized
  1. No comments yet.
  1. No trackbacks yet.

Leave a comment